Projekta nepieciešamības pamatojums

Latvijas starptautiskās saistības klimata jomā nosaka Kioto protokols – līdz 2012. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas par 8 % salīdzinājumā ar 1990. bāzes gadu. Tā kā 2008. gadā SEG emisijas ir samazinājušās par 55 % pret 1990. gadu, var ar pārliecību prognozēt, ka Latvijai šī mērķa izpilde ir nodrošināta. No otras puses, Latvijai kā ES dalībvalstij saistoša ir 2009. gadā ES pieņemtā t.s. Klimata un enerģētikas pakete, kurā ES apņemas samazināt emisijas periodā no 2013.- 2020. gadam par 20 % attiecībā pret 1990. gadu. 

Šī mērķa sasniegšanai ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) tiks samazināts uzņēmumiem brīvajā tirgū pieejamo emisiju kvotu apjoms. Savukārt, nozarēs, kurās ETS nedarbojas (ne-ETS nozares): transports, lauksaimniecība, mājsaimniecības, atkritumu apsaimniekošana, mežsaimniecība, pakalpojumi, enerģētika un rūpniecība, valstīm pašām ir jāievieš pasākumi emisiju samazināšanai. 

Latvija ir apņēmusies  ne –ETS nozarēs palielināt emisijas ne vairāk kā par 17 %, salīdzinot ar 2005. gadu. Tomēr emisiju prognozes, pat ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, rāda 20 – 23 % pieaugumu. Līdz ar to pastāv jautājums par klimata politikas mērķu atbildības sadali starp tautsaimniecības nozarēm.

Tāpēc jo svarīgāka ir visu ieinteresēto pušu savlaicīga līdzdalība šajās jaunās nacionālās klimata politikas, kurai jātop gatavai līdz 2011.gada beigām,  diskusijās. Pēc ne – ETS nozaru principa organizēti seši diskusiju semināri jau ir notikuši Rīgā, un 2011. gada pavasarī ir plānots tos organizēt arī Latvijas reģionos, sadarbojoties ar ieinteresētajām augstskolām kā zināšanu centriem.

Projekta ilgtermiņa mērķi:

1.      Palielināt Latvijas ieguldījumu globālo un ES klimata politikas mērķu sasniegšanā, integrējot klimata politikas pasākumus līdz šim maz skartajos tautsaimniecības sektoros

2.      Veicināt atbildīgas klimata politikas veidošanas un ieviešanas procesus, iesaistot dažādas sabiedrības mērķa grupas un nozaru pārstāvjus

3.      Veidot sabiedrības kompetenci klimata jautājumos ar dažādu komunikācijas mehānismu palīdzību

4.      Stiprināt demokrātiskas sabiedrības tradīcijās, attīstot sabiedrības līdzdalības lēmumu pieņemšanā praksi. 

Projekta uzdevumi:

1.      Izveidot nelielas (3-4) ekspertu komandas 6 tautsaimniecības sektoros, kas darbojas kā projekta references bāze

2.      Veikt 6 ne-ETS sektoru (transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, mājsaimniecības, rūpniecība) klimata ietekmju izvērtēšanu un iespējamo risinājumu /priekšlikumu sagatavošanu, apkopojot tos diskusiju dokumentā ( ~ 5-7 lapas uz katru sektoru)

3.      Noorganizēt 6 ekspertu komandu apaļos galdus sagatavoto diskusiju dokumentu sākotnējai izvērtēšanai un piemērotības Latvijas situācijai (politiskās, finansiālās u.c.) analīzei, koncentrējoties uz sadarbību ar nozares vadošajām ministrijām

4.      Noorganizēt 6 diskusiju seminārus nozares svarīgākajām sabiedrības mērķa grupām (profesionāļiem, zinātniekiem, nevalstiskajam sektoram, pašvaldībām) priekšlikumu apspriešanai un ideju ģenerēšanai, kopumā iesaistot ap 60 dalībnieku

5.      Sagatavot politikas priekšlikumus un pasākumu sarakstu ar to piemērotības indikatīvu izvērtējumu jaunajai klimata politikai, iesniedzot rezultātu Vides ministrijai

6.      Noorganizēt 2011.gada pavasarī  3 reģionālus informatīvi izglītojošus seminārus „Klimata forumus” svarīgākajām sabiedrības mērķa grupām (reģionālajām augstākās izglītības iestādēm, nevalstiskajam sektoram, pašvaldībām, vietējiem uzņēmējiem) par ne-ETS sektoru un sagatavotajiem klimata politikas priekšlikumiem un materiāliem, kopumā iesaistot ap 80-100 dalībniekiem

7.      Izveidot e-saziņas platformu diskusijas veicināšanai projekta laikā un brīvi izmantojamu materiālu e-formā (pašlietojamas power point prezentācijas formā) par projektā apskatītajiem klimata jautājumiem.

   Projekta partneri:

Projektu realizē biedrība Zaļā brīvība sadarbībā ar Reģionālo vides centru (REC Latvija) un Fizikālās enerģētikas institūtu (FEI) , ar Sorosa fonds - Latvija atbalstu piesaistot zinātniekus no LLU, mežzinātnes institūta „Silava” u.c.